Kategorijos

Naujos prekės

Specialūs pasiūlymai

Alus tīrības bauslis

Alus tīrības bauslis

Likums par alus tīrību

     Viduslaikos Eiropas alus brūvētāju vidū bija pierasts alus darīšanas procesā dzērienam pievienot dažādas visai neparastas piedevas, tādējādi cenšoties uzlabot alus garšu un uzglabāšanās laiku. Piemēram, vācu alus darītāji piejauca dzērienam vēršu žulti, ozola lapas, dažādas reibinošas zālītes un darvu, bet čehu alus meistari lika alū koksnes smalkni un pat pulverī saberztus ar nāvi sodītu noziedznieku kaulus. Nav brīnums, ka šādi ”garšas uzlabotāji” nereti izraisīja saindēšanos, smagu saslimšanu vai pat nāvi.

Pēc Bavārijas hercoga Vilhelma IV pieprasījuma,1516.gada 23.aprīlī tika pieņemts Likums par alus tīrību (jeb alus tīrības bauslis). Šajā likumā bija rakstīts: “ .. Mēs vēlamies, lai visās mūsu pilsētās, laukos un gadatirgos alum nepievienotu neko citu, izņemot miežus, apiņus un ūdeni..”
    Šajā viduslaikos izdotajā likumā nekas nav minēts par raugu, jo šajā laikā raugu vēl nepazina.Saskaņā ar pierasto alus darīšanas procesu, sagatavoto un atdzesēto alus misu uzglabāja atvērtā traukā, tādēļ rauga šūnas brīvi nonāca dzērienā no apkārtējās vides, nodrošinot dabīgas rūgšanas procesu. Tikai pēc pusgadsmita alus brūvētāju leksikā parādījās “rauga” jēdziens, un viduslaiku likums tika attiecīgi izkoriģēts, paredzot, ka Bavārijas alus brūvētājiem dzēriena izgatavošanai atļauts izmantot tikai miežus (atsevišķām alus šķirnēm – kviešus), apiņus, ūdeni un raugu.Un nekādu piedevu!

XIX gadsimta beigās, pateicoties “dzelzs kancleram” Otto Bismarkam, “alus tīrības bauslis” ieguva likuma spēku visā Vācijas teritorijā. Ilgu laiku šis likums palīdzēja aizsargāt Vācijas tirgu pret ārvalstu konkurenci.
      Pēc attīstīto Eiropas valstu apvienošanās un Eiropas Savienības izveides “Alus tīrības likums” tika oficiāli atcelts un saglabājās tikai  senas tradīcijas formā. Neraugoties uz to, vadošie vācu alus ražotāji joprojām ievēro šo alus tīrības bausli, uz savas produkcijas iepakojuma norādot ”Brūvēts saskaņā ar 1516.gada vācu alus tīrības likumu” vai vienkārši -”1516”.

Pienācīgi novērtējot vācu alus kvalitāti, tam piešķirts ES sertifikāts ”Tradicionāls pārtikas produkts”, jāatzīmē, ka šis ir vienīgais ES ražotais pārtikas produkts, kas ieguvis šo augsto vērtējumu. Tas kalpo par apliecinājumu tam, ka vācu alus uzskatāms par patērētāja veselībai pilnīgi nekaitīgu produktu – gan no ekoloģijas, gan no patērētāja tiesību aizsardzības viedokļa. Vairāku gadsimtu gaitā radītās vācu alus brūvēšanas tradīcijas, kas veidojušās “Alus tīrības likuma” ietekmē, garantē alus darītāju pilnīgu atteikšanos no neiesalinātu graudu, cukura aizvietotāju, fermentu, konservantu, stabilizētāju un citu apšaubāmu mūsdienu ķīmiskās rūpniecības sasniegumu pielietošanas tradicionālā dzēriena pagatavošanā.